Eiropas Savienībā un pasaulē pilnā sparā notiek privatizācijas un liberalizācijas procesi gan pasta, gan telekomunikāciju kompānijās. Tas tuvākajā nākotnē skars arī Latviju
Mēs, trīs LSAB pārstāvji, kopā ar vēl 17 Eiropas dalībvalstu sakarnieku arodbiedrību pārstāvjiem piedalījāmies kā partneri ES projektā „Eiropas darbinieku padomes (EWC) gatavojoties restrukturizācijai un pārmaiņām”. Semināra izmaksas sedza ES.
Kas ir EWC? Vai tas ir kāds jauns sadarbības instruments?
Eiropas darbinieku padome (EWC) nav jauns sadarbības instruments. EWC darbojas jau kopš 1995.gada. 2009.gadā tika pieņemts modernizēts direktīvas variants.
EWC ir multinacionālo kompāniju sadarbības instruments starptautiskajā kompānijā strādājošo informēšanai un konsultāciju organizēšanai, lai būtu vairāk caurspīdības par tagadni un nākotni tieši daudznacionālajās kompānijās strādājošiem, kuri strādā un dzīvo dažādās valstīs, bet ir vienas mātes kompānijas paspārnē.
Šodien aptuveni pusē Eiropas valstu ir EWC. Uzskata, ka visaktīvāk tās darbojas Vācijā. Vācieši iepazīstināja ar savu pieredzi. Jau ir apzināti plusi un mīnusi EWC darbībā.
Pozitīvi ir tas, ka multinacionālās uzņēmuma vadībai ir jākomunicē ar darbinieku pārstāvjiem (arodbiedrībām) par aktuālām un tālākas nākotnes tēmām, par iecerēm, riskiem, jauniem produktiem un tml.
Pie mīnusiem semināra dalībnieki galvenokārt minēja konfidencionalitātes „grožus”. Piemēram, es, būdama darbinieku pārstāve, nevarētu stāstīt uzņēmuma darbiniekiem par uzņēmuma perspektīvām (piemēram, par jauniem produktiem, lai mēs varētu sagatavoties pārmaiņām). Pie mīnusiem mēs paši pieskaitījām arī to, ka daži nezina nevienu, papildus dzimtajai, valodu un tulkošanas izmaksas ir lielas. Mīnuss arī tas, ka nav īstas skaidrības par to, kā ievēl darbinieku pārstāvi: ja arodbiedrība ir pārsvarā, tad tā nominē savu pārstāvi, bet, ja nē, tad vietējais darba devējs mēdz sūtīt uz EWC sev tīkamu cilvēku.
Tie nav vienīgie mīnusi. Latvijā par šo jēdzienu EWC trūkst atpazīstamības. Tas liecina par to, ka darbinieku informēšana no multinacionālo uzņēmumu vadības puses ir problemātiska, lai neteiktu, ka tās nav vispār.
Par mums. Ko darīt, kādas pārdomas un kādas darbības vajadzētu veikt pēc semināra?
Tā kā Lattelecom ir TeliaSonera meitas uzņēmums, un mēs dažkārt izmantojam tos labumus, ko nes šis statuss, tomēr darbinieku politikā joprojām vietējā menedžmenta izpratne par sadarbības principiem ar arodbiedrību kā darbinieku pārstāvi, atšķiras no mātes uzņēmuma tradīcijām. Mums ir pazīstams „mobings” un „bosings” un citas negatīvas izpausmes, kas nav manāmas mātes uzņēmumā.
Ļoti vāja ir arodbiedrības un akcionāru pārstāvju saskarsme, pēdējā gada laikā sabrukusi arī koplīgumā paredzētā vadības līdzdalība arodbiedrības informēšanas pasākumos.
Tādēļ ir ieteikums griezties pie akcionāriem par EWC institūcijas iedarbināšanu arī Latvijā kaut vai neformālā veidolā. Formāli mātes uzņēmumam vajadzētu vairāk par 50% akciju, bet, kā mēs zinām, šobrīd TeliaSonera pieder tikai 49% Lattelecom akciju. Tādēļ rakstīsim pieteikumu TeliaSonera vadībai, ka gribam būt ne tikai informēti, bet arī pedalīties konsultēšanās procesā.
No nākamā gada 1.janvāra izbeigsies monopoltiesības arī Latvijas Pasta darbībā un tiks iedarbināta ES Pasta liberalizācijas direktīva. Šobrīd LSAB mēģina rast atbildi Satiksmes ministrijā, vaicājot – ko tas nesīs Latvijas Pasta darbiniekiem. Atbildi vēl gaidām….
Bet mūsu kolēģi no UNI uzskata, ka tas nesīs Eiropas pastu tālāku centralizāciju. Pastāv liela iespējamība, ka arī Latvijas pasta sektorā var ienākt jauni multinacionāli uzņēmumi. Tādēļ šā semināra tēma būs aktuāla arī pasta cilvēkiem.
Seminārā tika uzklausīti eksperti no ES institūcijām – ieteikumi un nākotnes ieceres. Bet šie procesi Eiropā norit tik lēnām…
Deutsche Telecom personāla vadītājs stāstīja par EWC pieredzi šajā multinacionālajā kompānijā.
Semināra secinājumi tiks izsūtīti arī ETNO (Eiropas darba devēju organizācijai) un valdības institūcijām.
Ceru, ka seminārā dzirdētais noderēs mūsu praktiskajā darbībā .
Zoja SEMJONOVA, LSAB prezidente