Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) kā ļoti pozitīvu soli vērtē minimālās algas paaugstināšanu 2015.gadā no 320 uz 360 eiro un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu par 1%. Tajā pat laikā LBAS norāda, ka būtiskais jautājums par darba samaksas kāpumu publiskajā sektorā nav atrisināts. Turklāt nav notikušas nopietnas sarunas par valsts budžetu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē (NTSP).
Skolotāju, zinātnieku, mediķu, policistu un kultūras darbinieku darba samaksa ir nesamērīgi zema, un, ņemot vērā kaut vai tikai elektroenerģijas cenu celšanos nākamajā gadā, šo darbinieku motivācija un viņu ģimeņu dzīves kvalitāte jūtami mazināsies.
LBAS atbalsta Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) prasības, kuras jau no 2015.gada sākuma prasa pienācīgu algu kāpumu, turklāt reformu sākšana vai nesākšana nedrīkstētu aizkavēt darba samaksas palielināšanu.
Arodbiedrības uzsver, ka minimālās darba samaksas kāpums ir pamatots, un to vajag celt katru gadu vismaz par 10%, – atbilstoši pieņemtajai Nodokļu stratēģijai 2014-2017, lai darba samaksas līmenis Latvijā pamazām sasniegtu vidējo algu līmeni ES. Taču, lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību, no 2015.gada nepieciešams ieviest arī diferencēto neapliekamo minimumu – ar samērīgi augstiem griestiem, kā tas tika solīts pirms vēlēšanām. Apsveicami ir likumā noteiktais – no 2015.gada par otro bērnu dubultot un trešo bērnu – trīskāršot valsts ģimenes pabalsta apmēru.
Diemžēl par šo valstij svarīgo likumprojektu – valsts budžetu sociālie un sadarbības partneri nav varējuši izteikt savus argumentus un priekšlikumus. LBAS uzskata, ka tik svarīgs valsts stratēģiskās rīcības dokuments pirms tā pieņemšanas Ministru kabinetā noteikti jāapspriež ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem. Šīs patiesības ignorēšana ir slikts signāls sociālā dialoga kvalitātei Latvijā.