Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) ESF projekta „Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai” (Nr.3.4.2.2/16/I/002) ietvaros, notika pieredzes apmaiņas brauciens uz Slovēniju, Ļubļanu. Latvijas arodbiedrību delegācijas sastāvā bija Ineta Makare (LSAB), Zaiga Volka (LIA), Dace Tarasova (LAKRS), LBAS projekta eksperti -Nataļja Preisa un Mārtiņš Svirskis.
Komandējuma nolūks bija Slovēnijas brīvo arodbiedrību konfederācijas ZSSS un nozaru arodbiedrību organizāciju apmeklējums ģenerālvienošanās slēgšanas jautājumos, un pieredzes apmaiņa telekomunikācijas, transporta un industriālās nozares pārstāvošajās Slovēnijas arodbiedrībās, lai izprastu ģenerālvienošanās slēgšanas aspektus no nozaru arodbiedrību skata punkta Slovēnijā.
Slovēnijā arodbiedrības pārstāv 21 %-tu no visiem strādājošiem (salīdzinājumam – Latvijā 9-10%-tus) un koplīgumu pārklājums ir 65 %-ti no visiem valsts un komercuzņēmumiem (Latvijā –tikai 13,75 % ). Latvijas arodbiedrību pārstāvjiem bija ļoti būtiski noskaidrot, kā Slovēnijasarodbiedrības ir sasniegušas un saglabājušas procentuāli tik augstu koplīgumu pārklājumu.
Vēsturiski Slovēnijas Republika izveidojās atdaloties no bijušās Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas (DSFR) 1991.gadā. Tiesības uz arodbiedrību brīvību garantē Slovēnijas Konstitūcijas 76.pants. Konstitūcijas 153.pants nosaka visu tiesību aktu atbilstību konstitūcijai. Tas dod tiesības darba devējiem un arodbiedrībām vienoties, slēgt nozaru ģenerālvienošanos. Darba attiecības regulē 2 likumi – Darba likums un Likums par Nodarbinātību/Employment Relationships Act.
Slovēņi izvēlējās izveidot nevis vienu, detalizētu Darba likumu kā Latvijas Republikā, bet deleģēja sociālajiem partneriem vairāk pilnvaru savstarpēji vienoties. Arodbiedrības noslēdza nozaru koplīgumus, kas veicināja nozaru pašregulāciju un elastīgu piemērošanos tirgus situācijai.
Paralēli Darba likumam, 1991.gadā tika pieņemts Likums par Koplīgumiem/Collective Agreements Act, kas veicināja spēcīgas koplīgumu sistēmas izveidošanu. Darba likums paredzēja iespēju, ka ar ģenerālvienošanos puses var vienoties par labākiem nosacījumiem kā Darba likumā. Tas veicināja strādājošo kolektīvo apziņu, ka apvienojoties arodbiedrībā un noslēdzot koplīgumu ar darba devēju viņi palīdz paši sev un uzņēmumam. Darbinieki ar savu lojalitāti un ražīgu darbu dod būtisku ieguldījumu uzņēmuma/nozares attīstībā un veicina uzņēmuma/nozares sekmīgu attīstību un konkurētspēju.
Galvenie arodbiedrību darba sasniegumi Slovēnijā:
1. Apmaksāts pusdienu pārtraukums;
2. Atlaišanas pabalsts pēc darba līguma izbeigšanas;
3. Izmaksu kompensācija par ēdināšanu darba laikā un transporta izdevumu kompensācija no/uz darbu;
4. Piemaksa par darba stāžu;
5. Arodbiedrību pilnvaroto (uzticības personu) nodarbināšana, juridiskais statuss un aizsardzība darba likumdošanā;
6. Arodbiedrību lomas un uzdevumu definēšana darba likumdošanā; 7. Noteikums, ka tikai koplīgums nozares līmenī (ģenerālvienošanās) izņēmuma kārtā var
noteikt tiesības, kas atšķiras ( ir zemākā līmenī) par likumā noteiktajām;
8. Arodbiedrība nepiekrita samazināt slimības pabalstu strādājošiem par ilgtermiņa
prombūtni slimības dēļ (valdība ierosināja par 30%-tiem samazināt slimības pabalstu);
9. Veselības apdrošināšanas fonda autonomijas saglabāšana (to turpina pārvaldīt gan darba
devēju, gan arodbiedrību organizāciju pārstāvji);
10. Aizstāvēja darbinieku tiesības uz slimības pabalstu, ja slimības periods pārsniedz vienu gadu;
11. Nepieļāva standarta brīvprātīgās veselības apdrošināšanas ieviešanu uz obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas rēķina;
12. Divu likmju pievienotās vērtības nodokļa ieviešana.Valdība ierosināja tikai vienu – 20% PVN likmi, bet arodbiedrības rosināja ieviest samazinātu likmi pamata patēriņa precēm, zālēm utt. Tas palīdzēja saglabāt dzīves kvalitāti viszemāk apmaksātajiem darbiniekiem. Samazinātā PVN likme tagad ir 8,5%, bet standarta likme – 20%;
13. Vienotas ienākuma nodokļa likmes ieviešanas novēršana (ZSSS demonstrācijas, kuru rezultātā tika saglabāta progresīvā nodokļu sistēma);
14. Darba drošības un veselības aizsardzības likuma pieņemšana – ar aktīvu ZSSS līdzdalību – arodbiedrība ieguva tiesības uz dokumentētu informāciju par darba drošības un aizsardzības stāvokli uzņēmumā un iespēju vadīt un organizēt ievēlētu darbinieku uzticības personu darba aizsardzībā darbu. Konsultējoties ar darbiniekiem un darbinieku pārstāvjiem, katram darba devējam ir jāsniedz drošības paziņojums par riska novērtējumu darba vietā u.c.
Komandējuma ietvaros 2019. gada 16. septembrī notika tikšanās ar KSJS- Slovēnijas Publiskā (valsts) sektora arodbiedrību konfederāciju / Confederation of Public Sector Unions of Slovenia (KSJS)/pārstāvjiem – ģenerālsekretāru Bojan Haribar un Maruska Željeznov Seničar. KSJS apvieno 71 396 biedrus jeb 80%-tus no valsts iestāžu darbiniekiem Slovēnijā. Konfederācijā ir apvienojušās 7 arodbiedrības – Izglītības darbinieku, Zinātnes un Kultūras darbinieku
arodbiedrība, Veselības un Sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, Medicīnas māsu arodbiedrība, Policijas darbinieku arodbiedrība, Ļubļanas Universitātes mācībspēku arodbiedrība, Tiesu darbinieku arodbiedrība un Slovēnijas valsts darbinieku (ierēdņu) arodbiedrība.
Konfederācijas mērķis ir cīnīties par:
valsts ierēdņu un valsts iestāžu darbinieku sociālā un materiālā stāvokļa uzlabošanu;
darba drošības uzlabošanu un darbinieku tiesībām apvienoties arodbiedrībā;
kopīgu pārstāvniecību organizācijās un pārstāvības struktūrās valsts līmenī.
Ļoti būtiski, ka arodbiedrības pārstāvji piedalās nacionālā līmeņa Ekonomikas un Sociālajā Padomē, komisijās un diskusiju grupās par izmaiņām likumdošanā. Arodbiedrībai ir pārstāvji gan Pensiju Fonda, gan Nodarbinātības Valsts aģentūras padomē, gan nozaru pārstāvju darba grupās. Katrā nozarē ir tās atsevišķā ģenerālvienošanās, bet arodbiedrību konfederācija ir noslēgusi kopīgu valsts sektora ģenerālvienošanos.
2019. gada 17. septembrī notika tikšanās ar ZSSS/The Association of Free Trade Unions in Slovenia – Slovēnijas Brīvo Arodbiedrību konfederācijas un nozaru arodbiedrību pārstāvjiem un Slovēnijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvi. Konfederācijā ir apvienojušās 22 arodbiedrības, kuras pārstāv 130 000 strādājošo jeb 20%-tus no strādājošiem Slovēnijā. ZSSS strādā 60 darbinieki, daļa no tiem reģionos. Prezidenta darbā palīdz 5 vietnieki (izpildsekretāri) –
juridiskajā, ekonomiskajā, darba drošības, veselības un finanšu jomā. Biedra nauda ir 1%-ts, no kuriem 9%-ti tika novirzīti konfederācijai, bet 91%-ts paliek dalīborganizācijās.Pakalpojumu sektorā ir noslēgtas 26 nozaru ģenerālvienošanās.
Mūsu tikšanās piedalījās: Lidija Jerkic, ZSSS prezidente, Andrej Zorko, ZSSS izpildsekretārs juridiskos jautājumos; Anton Rozman, Metālapstrādes un Elektrorūpniecības darbinieku arodbiedrība (SKEI) ģenerālsekretārs, Saška Kiara Kumer, Transporta un telekomunikāciju darbinieku arodbiedrības (SDPZ) ģenerālsekretāre, Tekstilrūpniecības darbinieku arodbiedrība/Trade Union of textile Workers (STUPIS); (http://sindikat-stupis.si/) (TBC), Tirdzniecības nozares darbinieku arodbiedrība/ Trade Union of Workers in Trade sector (SDTS); (http://www.sindikat-sdts.si/eng), Komunālo pakalpojumu, apsardzes un nekustamā īpašuma apsaimniekošanas darbinieku arodbiedrība / Trade Union of utilities, Security and Real Estate; (http://www.sindikat-skvns.si/) (TBC) u.c.
Tikšanās noritēja biedriskā un lietišķā atmosfērā, aktīvi pārrunājot jautājumus, kuri ir aktuāli gan Latvijas, gan Slovēnijas nozaru arodbiedrībām un konfederācijai. Slovēnijas arodbiedrību pārstāvji labprāt dalījās ar savu ilggadējo pieredzi ģenerālvienošanās noslēgšanā, ar mērķi panākt labākus apstākļus strādājošajiem un atvieglot un unificēt vienošanās nosacījumus ar darba devējiem nozares ietvaros.
Transporta darbinieku un telekomunikāciju darbinieku arodbiedrības/Union of transport workers, and telecommunications (SDPZ) ģenerālsekretāre Saška Kiara Kumer bija sagatavojusi prezentāciju par ģenerālvienošanās un koplīgumu noslēgšanu un praksi pasta nozarē. Pasta nozarē darbojas ģenerālvienošanās, kas attiecas uz 7500 nozares darbiniekiem, no tiem 6000 darbinieki strādā Slovēnijas pastā. Šī brīža ģenerālvienošanās ir spēkā līdz 2020. gadam, 2021.gadā tiks uzsākts jaunais koplīgumu pārrunu cikls. Koplīguma darbības termiņā, koplīguma dalībnieki nedrīkst vienpusēji izstāties no vienošanās. Pēc termiņa beigām saglabājas koplīguma nosacījumi, tomēr līgumslēdzēji drīkst izbeigt vienošanos.
Koplīgums nosaka: disciplinārās sankcijas, darba laiku (pārskata periods 12 mēneši), tiesības uz apmaksātu prombūtni no darba, ikgadējo atvaļinājumu, darba drošības standartus, tiesības uz kvalifikācijas celšanu, nosacījumus arodbiedrības darbībai, arodbiedrību pārstāvju neaizskaramību, algu likmes, tajā skaitā piemaksas, virsstundu regulējumu. Darba samaksas noteikšana ir cieši saistīta ar inflācijas līmeni un patēriņa cenu izmaiņām gada laikā. Vienošanās regulē arī prēmijas darbinieku jubilejās, papildu uzkrājumus pensijai, atlaišanas pabalstus, solidaritātes pabalstus, ar darbu saistīto izmaksu segšanu, kā arī nosaka strīdu izšķiršanas kārtību.
Pasta nozares arodbiedrība ir noslēgusi gan ģenerālvienošanos pasta nozarē, gan koplīgumu ar Slovēnijas Valsts Pasta uzņēmumu. Papildus ģenerālvienošanās līgumam, tiek slēgtas citas vienošanās kā pielikumi pie ģenerālvienošanās, atbilstoši situācijas izmaiņām uzņēmumā/nozarē.
Slovēnijas pasta darbinieku arodbiedrības aktuālie darba jautājumi ir:
atalgojums (pašlaik vidēji EUR 1067 bruto gan galvaspilsētā, gan reģionos);
darbinieku pārslodze;
darbinieku trūkums;
darba normēšana u.c.
Lai noteiktu jaunās darba normas, pēc arodbiedrības priekšlikuma ir pieaicināta neatkarīga, profesionāla institūcija, kas specializējas darba normu noteikšanā un izstrādāšanā. Neatkarīgā institūcija atskaitās gan darba devējam, gan arodbiedrībai par to, pēc kādiem principiem ir izstrādātas darba normas. Līdz ar to darbiniekiem ir skaidrs normēšanas process un tas, kā veidojas darba alga mēneša beigās.
Slovēnijas darba likumdošana būtiski atšķiras no Latvijas Republikas likumdošanas darba attiecību regulējuma aspektā. Ģenerālvienošanās Slovēnijā ir galvenais instruments, kas nosaka:
Piemaksas pie pamatalgas, jo pamatalgas ir fiksētas pa darbinieku kategorijām;
Atvaļinājuma naudu, kas ir lielāka kā likumā paredzēts – arodbiedrību konfederācija iesniedz priekšlikumus valstij par piemaksas apjomu. Atvaļinājuma naudas piemaksa Slovēnijā nav apliekama ar nodokļiem visiem darbiniekiem.
Darba algas paaugstināšanas nosacījumus un piemaksas par kvalifikāciju;
Papildus atvaļinājuma dienu skaitu atkarībā no darba stāža (ilggadējiem darbiniekiem ir vairāk atvaļinājuma dienu);
Minimālo darba algu, virsstundu apmaksu, darba aizsardzību, darba laiku u.c. būtiskus jautājumus starp darba devēju un ņēmēju;
Papildus iemeslus virsstundu darbam;
Virsstundu apmaksas nosacījumus vadošajiem darbiniekiem;
Īstermiņa darba līgumu slēgšanas nosacījumus (temporary working agreements) u.c.
Latvijā tas nozīmētu pāreju no valsts regulētām darba attiecībām ar Darba likumu uz nozaru koplīgumiem (ģenerālvienošanos), kas ir saistoši visiem nozares uzņēmumiem.
Galvenie jautājumi, kas tika izskatīti :
Nozares ģenerālvienošanās prakse un likumdošana, kas regulē ģenerālvienošanās noslēgšanu Slovēnijā – Darba likums, Koplīgumu likums, Streiku likums, Arodbiedrību pārstāvniecības jeb reprezentativitātes noteikumi, Nodarbinātības likums u.c.;
Darba likums nosaka, ka noslēdzot koplīgumu, puses var vienoties par labvēlīgākiem nosacījumiem kā likumā;
Izņēmuma gadījumi, kad Darba likums paredz iespēju ar ģenerālvienošanos vienoties par tiesībām, kas atšķiras ( ir zemākā līmenī) par likumā noteiktajām;
Ģenerālvienošanās noslēgšanas vēsturiskā attīstība, mūsdienu tendences un izaicinājumi;
Ģenerālvienošanās saturs, būtiskie aspekti, ko regulē ģenerālvienošanās;
Kopējais un atšķirīgais uzņēmumu līmeņa koplīgumā un nozares ģenerālvienošanās;
Darba devēju motivācija, pārrunu vešana ar darba devējiem;
Ģenerālvienošanās process- soli pa solim pasta un sakaru sektorā, problēmas un izaicinājumi, praktiskā pieredze, darbinieku anketēšana, motivācija kolektīvai darbībai;
Centralizēta arodbiedrības biedra naudas iekasēšana uzņēmumos, kuros ir noslēgts koplīgums. Šo likumdošanas pantu būtu lietderīgi ieviest arī LR likumdošanā;
Atkāpes no darba likumdošanas, noslēdzot ģenerālvienošanos u.c.;
Spēja mobilizēt darbiniekus kolektīvām akcijām kā būtisks priekšnoteikums ĢV noslēgšanai;
Darbinieku organizēšana arodbiedrībā;
Koplīguma pieejamība darba devēja intranetā, lai darbinieki zinātu savas tiesības u.c.
Darba devēji ir ieinteresēti samazināt konkurenci nozarē un nodrošināt darba procesu mierīgos apstākļos, bez pārrāvumiem un dīkstāvēm (sociālais miers). Noslēdzot ģenerālvienošanos, darba devēji saglabā un nostiprina savu ietekmi tirgū (power over market).
Gan arodbiedrības, gan darba devēji ir ieinteresēti darba tirgus noregulēšanā tā, lai uzņēmumi sacenstos un konkurētu ar savu produkciju/pakalpojumu nevis ar lielākām algām, labākiem darba apstākļiem, papildus labumiem darbiniekiem utml.
Darba devējam nozaru koplīgums ir izdevīgs, jo nav jāvienojas ar katru darbinieku atsevišķi, bet iekšējos darba noteikumos un/vai darba līgumā tiek ielikta atsauce uz nozares koplīgumu, kura nosacījumi ir abām pusēm saistoši. Tas būtiski samazina izdevumus un laiku juridisko nesaskaņu risināšanai gan darba devējam, gan darbiniekiem.
Gan Slovēnijas, gan Latvijas arodbiedrības strādā pie vienošanās par labākiem darba nosacījumiem visiem darbiniekiem. Slovēnijā vēl nav noslēgtas ģenerālvienošanās, piemēram, grāmatvedības pakalpojumu nozarē, IT nozarē, konsultantu pakalpojumu nozarē u.c.
LBAS eksperti Nataļja Preisa un Mārtiņš Svirskis bija ieguldījuši daudz laika un pūļu, lai noorganizētu šo vērtīgo pieredzes apmaiņas braucienu. Visi delegācijas pārstāvji guva daudz vērtīgas informācijas un būtiskas iestrādes turpmākajam darbam pie ģenerālvienošanās noslēgšanas nozarēs.
