2019. gada 30. oktobrī norisinājās ģenerālvienošanās nozaru koordinatoru un LBAS nacionālo ekspertu sanāksme, kurā tika pārspriestas aktualitātes piecu nozaru ģenerālvienošanās procesos. Nozaru pārstāvjiem pievienojās Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta Īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļu nodaļas vadītāja Anda Orehova, lai sniegtu Finanšu ministrijas viedokli un komentārus par nodokļu atvieglojumiem atsevišķās pozīcijās tiem uzņēmumiem, kuros slēgts koplīgums.
Piemēram, likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 15.daļā noteikto atvieglojumu par darba devēja apmaksātajiem darba koplīgumā noteiktajiem darbinieku ēdināšanas izdevumiem, ja netiek pārsniegti 480 euro gadā (vidēji 40 euro mēnesī). Kopumā tikai 33 darba devēji izmantoja iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par ēdināšanu 2018.gadā, kas ir salīdzinoši neliels skaits iepretim noslēgto koplīgumu skaitam Latvijas Republikā. No tiem tikai 15 %-ti ir lielie uzņēmumi ar darbinieku skaitu virs 250 . Pārējie bija mazie un vidējie uzņēmumi tādās nozarēs kā lauksaimniecība, arhitektu biroji, mazumtirdzniecība, izdevējdarbība, operācijas ar nekustamo īpašumu, transports u.c. Puse jeb 50%-ti no darba devējiem bija iztērējuši 30-40 EUR mēnesī uz darbinieku un 50-% -ti bija iztērējuši 20 EUR mēnesī uz darbinieku. Tas skāra apmēram 13 400 darbiniekus. Likums nenosaka ierobežojumus, kā ēdināšanas nauda tiek tērēta – vai tiek apmaksātas gatavas maltītes vai arī pirkti pārtikas produkti ar čekiem un ēdienu gatavo uz vietas paši darbinieki darba devēja virtuvē.
Arodbiedrību pārstāvji aktīvi pauda viedokli par to, lai likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 15.daļā noteiktie atvieglojumi tiktu saglabāti arī nākamajā budžeta periodā.
Arodbiedrību argumenti:
- Visi uzņēmumi vēl nav saņēmuši pilnu informāciju par atvieglojumu piemērošanu darbinieku ēdināšanai, ja uzņēmumā ir noslēgts koplīgums. Likuma grozījumi stājās spēkā 2017. gada 01.janvārī.
- Lai novērtētu atvieglojumu izmantošanas lietderību un fiskālo efektu uz valsts budžetu būtu nepieciešams ilgāks pārskata periods – vismaz 3 gadi, kas ļautu pilnvērtīgi spriest, vai nodokļa atvieglojuma mērķis ir sasniegts. 2018.gads gads ir pārāk īss periods, lai varētu izvērtēt atvieglojumu lietderību.
- Darba devējiem ir jāatjauno vai jāiekārto no jauna nepieciešamā infrastruktūra, lai paēdinātu darbiniekus, kuri strādā, piemēram, maiņās, uz vietas uzņēmumā. Daudzviet uzņēmumos virtuves ir likvidētas un pašlaik tiek iekārtotas no jauna.
- FM aprēķina metodika, aprēķinot ēdināšanas izmaksas uz 1/vienu/ uzņēmuma darbinieku pārskata gadā, to atbilstību likuma mērķim. Jo situācija dažādos uzņēmumos var būt krasi atšķirīga – piemēram, darba devējs apmaksā ēdināšanas izdevumus tikai tiem darbiniekiem , kuri strādā maiņās vai izbraukumos.
Neskaidrs ir jautājums par atvieglojumu piemērošanu gadījumā, ja uzņēmumā ir noslēgts koplīgums, bet tā darbības termiņš ir beidzies – ir iestājies pārejas periods – vai nodokļa atvieglojumi ir spēkā arī pārejas periodā, kamēr Puses noslēdz jaunu koplīgumu ?
FM atbilde/ieteikums: Rakstīt vēstuli VID un saņemt Valsts ieņēmumu dienesta uzziņu par juridiskās personas tiesībām tās konkrētajā tiesiskajā situācijā un lūgt situācijas skaidrojumu. Vispārējā gadījumā pārejas periods nevarētu pārsniegt 1 kalendāra gadu (sarunu periodu), kamēr tiek noslēgts jaunais koplīgums uzņēmumā.
Arodbiedrības rosināja iekļaut attaisnotajos izdevumos, saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10.pantu “Attaisnotie izdevumi”, arī arodbiedrības biedru naudas maksājumus, ko biedri veikuši gada laikā. Tad arodbiedrības biedri varētu atgūt 23 %-tus no gada laikā samaksātās arodbiedrības biedra naudas, iesniedzot iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarāciju.
Pašlaik likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10.panta 1.daļas 8.punkts paredz, ka attaisnotajos izdevumos var iekļaut summas, kuras atbilstoši “Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumam” ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijas Republikā reģistrētai politiskajai partijai vai politisko partiju apvienībai (600 EUR attaisnoto izdevumu ietvaros).
Sanāksmes darba kārtībā tika pārrunāti arī jautājumi, kas aktualizējušies pēc tikšanās ar Valsts kanceleju, CFLA un Latvijas Darba devēju konfederāciju. Kā arī visas pārstāvētās nozares dalījās ar jaunumiem ģenerālvienošanās procesu attīstībā.
Eiropas Sociālā fonda projekts „Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai” Nr. 3.4.2.2/16/I/002