2020. gada 14. februārī notika Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības TET grupas pilnvaroto konference par koplīgumu TET grupā uzņēmuma ilgtspējai. LSAB konferencē bija trīs prezentācijas: LSAB prezidente I. Liepiņa, TET valdes locekle I. Rone, kā arī LBAS tautsaimniecības eksperts M. Svirksis.
LSAB prezidente I.Liepiņa aicina sociālos partnerus – arodbiedrību un darba devēju sekot Eiropas Sociālo Tiesību Pīlāra modeļa pamatnostādnēm un ieviest tās ikdienas lēmumu pieņemšanā. Eiropas Sociālo Tiesību pīlārs paredz sociālo partneru iesaisti darbiniekiem svarīgu jautājumu risināšanai, lai nodrošinātu taisnīgus darba apstākļus, kas ietver:
- Drošus un pielāgojamus darba apstākļus;
- Taisnīgu atalgojumu;
- Informācija par nodarbinātības nosacījumiem un aizsardzību atlaišanas gadījumā;
- Sociālo dialogu un darbinieku dalību lēmumu pieņemšanā;
- Darba un privātās dzīves līdzsvaru;
- Veselīgu, drošu un labi pielāgotu darba vidi un datu aizsardzību u.c.
ES Sociālo tiesību modelis uzsver sadarbības nozīmi starp darbiniekiem un darba devēju un aicina sabalansēt pušu intereses, lai nodrošinātu labu darba vidi, kāpinātu uzņēmumu produktivitāti un nodrošinātu ilgtspēju.
IKT nozarē pašlaik trūkst darbinieki. Tikai sadarbojoties sociālie partneri – arodbiedrības, darba devēji un valsts var atrisināt šo problēmu, piemēram, izveidojot IT profesionāļu centru Latvijā, piesaistīt ES līdzekļus nepieciešamo prasmju apgūšanai. Ieklausīšanās vienam otrā, sabalansēta nodokļu politika un atalgojuma uzlabojumi – tās ir šī brīža prioritātes.
Jo vairāk biedru ir arodbiedrībā, jo labāka iesaiste darba problēmu risināšanā, labāka prasmju fondu izveidošana un to apguve. Arodbiedrība ir darbinieku vienotā balss, kolektīvais spēks, tiesiskā aizsardzība. Apvienojoties arodbiedrībā darbinieki kļūst par līdzvērtīgu sarunu partneri gan darba devējam, gan valstij. Eiropā vidējais koplīgumu pārklājums ir 70%-ti , bet Latvijā tikai 20%-ti. Lai veicinātu koplīgumu un ģenerālvienošanās noslēgšanu, valsts var sniegt darba devējiem motivāciju, nodrošinot privilēģijas kā sociāli atbildīgam partnerim:
- Publiskajos iepirkumos;
- Grantu saņemšanā;
- ES līdzekļu piesaistīšanā prasmju fondiem u.c.
Gadu gaitā LSAB ir izveidojusies laba, produktīva sadarbība ar darba devēju – TET grupu. Ir izveidots Sociālais Fonds, kuru kopīgu pārvalda gan Darba devēja, gan arodbiedrības pārstāvji.
2020.gada februārī Tet intranetā ir nopublicēta LSAB un Tet grupas koplīguma jaunā versija. LSAB pārstāvji izvirza biedru priekšlikumus koplīguma uzlabošanai, aicina saglabāt sociālās garantijas un uzlabot darba vidi. Tet koplīgums – uzņēmuma ilgtspējas veicinātājs.
Nākamais solis sadarbībā ar TET grupu un pārējiem Izklaides un IKT nozares uzņēmumiem ir nozares koplīguma jeb ģenerālvienošanās noslēgšana. Nozaru koplīgums ir plaši izplatīts Eiropas Savienībā un īpaši Skandināvijā, un tam ir pozitīva ietekme gan uz valsts labklājību, gan ekonomikas ilgtspēju, gan arī uz darba ņēmēju sociālo aizsargātību un apmierinātību. Nozares koplīgums – kvalitātes zīme nozarē. Ja ar nozares koplīgumu paaugstinātu minimālo darba samaksu nozarē, darbinieku sociālās garantijas un uzlabotu darba apstākļus, darba ņēmējiem tas būtu nozīmīgs faktors, lai strādātu attiecīgajā nozarē ilgtermiņā.
Darba devējiem tas nozīmē negodīgas konkurences mazināšanu savā starpā un sadarbības attīstīšanu ar darba ņēmējiem. Nozarei, kas ieviesusi nozares koplīgumu, tas nozīmētu prestiža paaugstināšanos sabiedrībā un darbaspēka pieplūdumu.
Savukārt pašvaldībām un valstij tas nozīmē ilgtspējīgu attīstību un nomaksātus nodokļus, kā arī ēnu ekonomikas mazināšanu, pret kuru cīnoties valsts patlaban patērē daudz spēka un enerģijas.
Nozares koplīguma noslēgšana Izklaides un IKT nozarē, kā arī bezvadu telekomunikāciju nozarē būtu solis uz izaugsmi visai Tet grupai un veicinātu Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaisti uzņēmuma prasmju fondiem, lai uzlabotu un pilnveidotu darbinieku prasmes digitālajā laikmetā.
Darba aizsardzības un darba vides uzlabojumus arī var sekmīgi un operatīvi risināt, noslēdzot ģenerālvienošanos. Prasmju fondi, par kuru izlietojumu pieņem lēmumu arodbiedrība un darba devējs kopā, nodrošina elastīgu lēmumu pieņemšanu par darbinieku apmācību atbilstoši nozares vajadzībām. Tas ļauj uzlabot produktivitāti un palielina uzņēmuma konkurētspēju.
Digitalizācijas un robotizācijas apstākļos ir jānodrošina taisnīga pāreja uz jaunajām tehnoloģijām un jāveic investīcijas darbiniekos, lai tiktu līdzi digitālā laikmeta prasībām.
SIA “TET” valdes locekle Ingrīda Rone uzstājās ar prezentāciju „Uzņēmuma rūpes par darbinieku pieredzi 2020“, kā arī atbildēja uz darbinieku daudzajiem jautājumiem.
Koplīgumā ietilpst paredzētais Labumu grozs, Sociālais Fonds, Sporta un kultūras pasākumi darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem. I. Rone ilustrēja arī par elastīgo darba vidi, kur darbinieks var izvēlēties darba laiku un/vai vietu (izņēmums – pārdevēji):
- Iespēja strādāt no mājām;
- Darba sākuma un beigu pabīdīšana;
- Plaši pieejama iespēja strādāt no citas vietas kā darba birojs (darbs attālināti).
- Darbiniekiem no reģioniem jābūt gataviem vismaz 1-nedēļā braukt uz Rīgu, uz darba grupas sapulcēm.
- Attālinātā darba nodrošināšanai izmanto Microsoft Team un video konferences.
Tas ir ļoti svarīgi darbiniekiem, jo tādejādi viņi izjūt vadītāju uzticību, strādājot elastīgi. Aptaujas norāda, ka 99%-ti darbinieku novērtē elastīgo darba vidi un laiku un 70%-tiem darbinieku elastīgs darba laiks ir ļoti svarīgs, lai sabalansētu darba un ģimenes nosacījumus.
*Tet Plus programmas redizains jeb pārstrukturēšana 2020.gadā, saskaņā ar:
- Darbinieku pieredzi;
- Datu analīzi;
- Pāreja uz Mobilly pakalpojumiem ir saistīta ar bankas pakalpojumu dārdzību un banku pāreju uz universālām tehnoloģijām, kas paredzētas plašam patērētāju lokam nevis Tet grupas darbinieku specifiskajām vajadzībām.
No sirds lepojamies ar Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības biedriem par iesaisti darba vides uzlabošanā Latvijā sakaru nozarē un savā uzņēmumā. Paldies darba devējiem, kuri veicina Eiropeisku sociālo dialogu Latvijā!
Konference notiek Eiropas Sociālā fonda projekta „Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai” Nr. 3.4.2.2/16/I/002 ietvaros.
