Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO (LSAB PRO) aktīvā nedēļa, kas sākās ar Koplīgumu forumu, nedēļas nogalē noslēdzās ar trešā Jauniešu foruma norisi. Tas notika simboliskā vietā, atpūtas kompleksā “Rožmalas”, kur aiz konferenču zāles loga redzamas vējdzirnavas. Kafijas pauzē foruma dalībnieki jokoja, ka dažreiz arodbiedrības darbs līdzinās Dona Kihota neatlaidīgajai cīņai ar vējdzirnavām. Lai šis darbs būtu jēgpilns, sanākušie foruma tēmas “Organizēta darba perspektīva nākotnē” ietvaros apsprieda arodbiedrības šī brīža situāciju un nākotnes perspektīvu.
Forumu atklāja LSAB PRO prezidente Irēna Liepiņa, sveicot visus klātesošos ar jau trešo Jauniešu forumu. Uzrunu teica arī pasākuma rīkotāja Fridriha Eberta fonda Baltijas valstīs direktors Pērs Krumrejs (Peer Krumrey), kā arī dalībniekiem bija iespēja noskatīties Satiksmes ministra Tāļa Linkaita video uzrunu.
Kopīguma attīstības virzieni: sociālais dialogs, organizēšana un inovācijas
Pēc apsveikuma vārdiem Irēna Liepiņa sniedza prezentāciju “Koplīgumi Latvijā un arodbiedrību transformācija”. Viņa atgādināja dalībniekiem par arodbiedrības lomu – pārstāvēt un aizstāvēt nodarbināto intereses darba vietā, kas Latvijā notiek pēc nozaru principa. LSAB prezidente uzsvēra, ka koplīgums ir līgums starp arodbiedrību un darba devēju par darba samaksas un darba apstākļu uzlabošanu uzņēmumā vai nozarē – un tas ir demokrātiskas sabiedrības un sociālā progresa pamats. LSAB PRO ir noslēgusi piecus koplīgumus – četrus uzņēmuma līmeņa un vienu nozares līmeņa koplīgumu.
Runājot par koplīgumu attīstību Latvijā, Irēna Liepiņa izcēla trīs darbības virzienus – sociālo dialogu, kas tiek nodrošināts kolektīvajās pārrunās uzturot esošos kopīgumus, organizēšanu, lai piesaistītu jaunus biedrus un noslēgtu jaunus koplīgumus un inovācijas – nodrošinot arodbiedrības digitālo klātbūtni youtube kanālā un podkāstu veidolā, kā arī ideju un labās prakses apkopošanu no spēcīgākajām arodbiedrībām pasaulē.
Prezentācijā Irēna Liepiņa arī skāra tēmu par Eiropas Savienības (ES) pieeju mākslīgajam intelektam. Viņa uzskata, ka esošā regula pietiekami labi neaizsargā darba ņēmējus, īpaši augsta riska situācijās un nav pievērsta pietiekama uzmanība sociālo partneru un koplīgumu slēgšanai. Irēna Liepiņa uzsvēra, ka šai jomā nepieciešama lielāka pārredzamība, apmācības, kā arī riska novērtēšanas uzticēšana trešajam pusēm. LSAB prezidente rosināja sekot Somijas un Dānijas piemēram, kur mākslīgā intelekta un zaļās domāšanas jautājumi ir iekļauti koplīgumos. Savukārt kā veiksmīgāko arodbiedrību darbības piemēru Eiropā Irēna Liepiņa uzskata Islandes modeli, par kuru foruma dalībniekiem pastāstīja Islandē dzīvojošā latviete Gundega Jaunliniņa.
Islandes modeļa veiksmes stāsts
Gundega ir aktīva darbiniece vairākās arodbiedrību organizācijās, tostarp lielākajā Islandes arodbiedrībā ASÍ, kurā apvienojušies aptuveni divas trešdaļas Islandes darba ņēmēju. Viņa ir arī ASI Jaunatnes valdes priekšsēdētāja. Gundega Jaunliniņa stāstīja, ka Islandē valsts noteiktajā darba likumdošanā noteikts, ka viss darba tirgus Islandē ir veidots uz koplīgumu pamata. Tas nozīmē, to, ka visi darba ņēmēji Islandē strādā ar koplīgumu. Ir atsevišķi izņēmumi, piemēram, darbuzņēmēji un viesstrādnieki.
Praktiski tas notiek sekojoši. Slēdzot darba līgumu ar darba devēju, darba ņēmējs automātiski kļūst par kādas arodbiedrības (pēc nacionālā, reģionālā, nozares, profesionālā vai kāda cita principa) biedru, kura ir noslēgusi koplīgumu ar konkrēto darba devēju, un ik mēnesi maksā arodbiedrībai 1 – 1,6% no algas. Par šiem līdzekļiem arodbiedrību organizācijas uztur un slēdz jaunus koplīgumus, aizstāv biedrus ikdienā un strīdus situācijās, konsultē neskaidrību gadījumos, nepieciešamības gadījumā nodrošina apmācības un pat atpūtas iespējas, kā arī veic citus uzdevumus, kas rūpējas par organizācijas biedriem.
Pirms jauna koplīguma slēgšanas vai tā atjaunošanas, arodbiedrība vispirms apkopo biedru vēlmes un prasības, sastādot pretenziju un prasību sarakstu. Līdzīgu sarakstu izveido arī darba devējs un koplīguma slēgšanas laikā šie saraksti tiek diskutēti un panākta kopīga vienošanās – tiek noslēgts koplīgums. Koplīgumi Islandē parasti tiek slēgti uz 3 gadiem. Brīžos, kad darba tirgus ir nestabils, piemēram, ekonomiskās krīzes laikā, ir tendence slēgt līgumus uz gadu vai pat īsāku periodu, pieprasot zemākus algas pielikumus un ļaujot darba devējiem nostabilizēt savu uzņēmumu stāvokli darba tirgū.
Gundega stāsta, ka Islandes darba tirgū, dialogs starp sociālajiem partneriem notiek nepārtraukti, neatkarīgi no koplīgumu slēgšanas procesa. Sociālo partneru galvenais uzdevums ir izveidot stipru, drošu un labvēlīgu darba tirgu darbiniekiem un darba devējiem. “Mūsu uzdevums ir atrast vidusceļu, saglabājot labu dzīves kvalitāti darbiniekiem un labvēlīgu vidi uzņēmumu izaugsmei,” sacīja Gundega Jaunliniņa.
Kā pasargāt sevi no stresa negatīvās ietekmes?
Foruma dalībniekiem bija iespēja arī dzirdēt kognitīvi biheiviorālās psihoterapeites Ievas Baumanes lekciju par psihosociālajiem riskiem jauniešiem un to risinājumiem. Vaicājot klātesošajiem par to, vai pēdējā laikā ir bijis jāpiedzīvo stress, foruma dalībnieki visi kā viens pacēla rokas. Citiem lielāks, citiem mazāks – bet bez stresa mūsdienās neiztiek teju neviens. Stresu var radīt problēmas attiecībās vai darbavietā, tuvinieka slimība, pārāk liela darba slodze, neierastas situācijas un citi, dažnedažādi stresa avoti. Ieva Baumane stāstīja, ka tiem pretī var stāties ar psiholoģisko spēku, kuru var iztēloties kā sargājošu lietussargu stresa lietus laikā. Spēku stāties pretī stresam var sniegt domāšanas stils, emociju regulēšana, komunikācijas prasmes, laika plānošana, mērķu izvirzīšana un citas darbības.
Ieva skaidroja, ka stresa situācijā mēs bieži vien iesākumā sastopamies ar kādu no savām automātiskajām domām vai novērtējumu, kas raisa noteiktas sajūtas un rezultējas uzvedībā. Lai skaidrotu šo ķēdi, Ieva padalījās ar personisku stāstu – pastaigas laikā viņas suni vairākkārt sakoduši sveši suņi. Līdz ar to, ja šobrīd pastaigas laikā viņa pamana kādu brīvi klaiņojošu suni, Ievas pirmā automātiskā doma ir tāda, ka šis dzīvnieks ir bīstams un var uzbraukt viņas mīlulim. Rodas tādas emocijas kā bailes un nedrošība, bet rīcība ir vērsta uz to, lai izvairītos no saskarsmes ar šo potenciāli bīstamo suni, piemēram, pastaigas virziena maiņa vai sava suņa paņemšana rokās. Lai arī piesardzība šai situācijā nav par skādi, tomēr uztvert visus svešos suņus kā draudu, arī nav prātīgi.
Ieva aicināja klātesošos padomāt par savām stresa situācijām un to, kādas automātiskās domas un kāpēc rodas. Kad automātiskās domas ir pamanītas, ir vieglāk saprast savas emocijas, uzvedību un izstrādāt rīcību, kā arī to mainīt.
Kā neiekrist domāšanas kļūdu slazdā?
Vēl viena būtiska tēma, kuras slazdos Ieva aicināja neiekrist, ir domāšanas kļūdas. Jebkurš ir piedzīvojis tādu situāciju, kad tuvs cilvēks laikus nav mājās un viņa telefons neatbild vai ir izslēgts. Kādas ir mūsu domas šādā brīdī? Noticis kaut kas slikts – tuvinieks iekļuvis avārijā, cietis uzbrukumā, apmaldījies, apzagts utt. utt. Mūsu negatīvo scenāriju fantāzija ir augstā līmenī. Šo domāšanas kļūdu sauc par “pareģošanu”. Var “pareģot” arī to, ka kāda uzdevuma slikta paveikšana novedīs pie tā, ka mani atlaidīs no darba, pēc tam es nevarēšu atrast jaunu darbu, nevarēšu samaksāt par dzīvokli un man būs jādzīvo uz ielas. Lielākoties šādi scenāriji nepiepildās, un mēs uztraucamies par paša izdomātām problēmām.
Cits domāšanas kļūdas piemērs ir “domu lasīšana”. Ja situācijā, kad uzņēmuma vadītājs neierodas uz tavu sanāksmi, tu uzreiz nodomā – tas tāpēc, ka neesmu gana svarīgs cilvēks un mans veikums nav nozīmīgs – tu esi iekritis “domu lasīšanas” slazdā. Tā vietā ir vērts apdomāt, kādi vēl varētu būt iemesli, kāpēc vadītājs nav ieradies? Varbūt viņam gadījusies problēma personīgajā dzīvē, kāds negaidīts un neatliekams darbs, varbūt viņš tīri cilvēcīgi ir aizmirsis šo sanāksmi? Varianti ir daudz, un ir vērts noskaidrot faktus, nevis izdarīt pieņēmumus. Citas domāšanas kļūdas var būt pārmērīga vispārināšana (man NEKAD neveicas), melnbalta domāšana (ja nespēju to paveikt ideāli, labāk nesākt), personifikācija (kāds uz mani uzstājīgi skatās, jo man kaut kas nav kārtībā (kaut cilvēks patiesība skatās uz gleznu virs manas galvas)), “vajag” un “jābūt” apgalvojumi (man jānokārto eksāmens ar pirmo reizi), pozitīvo lietu diskvalificēšana (es izveidoju veiksmīgu projektu, bet tas īsti neskaitās, jo man paveicās), negatīvas birkas (es esmu neveiksminieks), ja nu..? (Ja nu es netikšu galā).
Diskusijas, viktorīna un maizes ceļš
Pēc foruma visiem dalībniekiem bija iespēja piedalīties viktorīnā, kur rakstiski vajadzēja sniegt atbildes uz āķīgiem jautājumiem par arodbiedrību lomu un foruma saturu – zinošākie tika pie balvām. Dienas noslēgumā klātesošie Ribbes dzirnavās varēja izzināt maizes tapšanas procesu no grauda līdz pat gatavam klaipam, kā arī paši izcept gardus pīrāgus. Vakars un nākamās dienas pirmā puse turpinājās saviesīgās sarunās un diskusijās par Covid-19 sociālekonomiskās sekām uz darba nākotni un to, ko arodbiedrības var darīt, lai padarītu situāciju drošāku un paredzamāku, jo īpaši jauniešiem.
Uz tikšanos nākamajā Jauniešu forumā!
Forums notika 2021.gada 13.-14. augustā Rožmalās.
Raksta autore: Zane Eniņa
Dalībnieku atsauksmes:
Jauniešu forums III ietvēra ļoti aktuālu informāciju par algoritmisko vadību un digitalizācijas ēru un par psihosociālajiem riskiem, kā arī sniedza ieskatu Islandes arodbiedrību sistēmā. Interesanti bija uzzināt to kā Islandes sistēma funkcionē un kā tā atšķiras no Latvijas sistēmas. Aktuāla informācija par darba vides izmaiņām un mākslīgo intelektu tika iegūta no prezentācijas par algoritmisko vadību un digitalizāciju. Ļoti noderīgi arī bija iegūt jaunas zināšanas par psihosociālajiem riskiem un to novēršanu, par cik darba vidē, gan arī ikdienā ir sastopamas situācijas, kuras izraisa stresu. Kopumā forums bija ļoti informatīvs un noderīgs katram dalībniekam /Felisija/
Šī foruma ietvaros bij’ izglītojoša starptautiskā arodbiedrību pieredze, milzīgs paldies Irena Liepiņa , LSAB PRO prezidentei, kas ar savu komandu rūpējas un cīnās ar varas iestādēm,darba devējiem par mūsu kā darba ņēmēju labklājību un drošību Latvijā. Milzīgs atbalsts no Peer Krumrey – FES Baltics direktora no Vācijas, runu teica Gundega Jaunlinina no Islandes, detalizēti izklāstot par arodbiedrības nepieciešamību, nozīmību Islandē, Ieva Baumane – psihoterapeits, kas pastāstīja par riskiem, kas mums traucē sasniegt mērķus, kā viens no biežākajiem ir stress, bailes no neizdošanās. Un kā ar to tikt galā / Inga/