Š.g. 9.-10. Maijā Briselē notika UNI Eiropa Pasta un loģistikas sektora projekta „Arodbiedrību gatavība pārmaiņām pasta sektorā” noslēdzošais darba grupas seminārs, kurā piedalījās Beļģijas, Rumānijas, Horvātijas, Ungārijas, Polijas, Maķedonijas, Grieķijas, Vācijas un Latvijas pasta sektora arodbiedrību pārstāvji, lai diskutētu par projekta divu gadu laikā sasniegtajiem rezultātiem un tālāko nozares attīstību līdz un pēc pasta sektora liberalizācijas.
Seminārs notika vairākās paneļdiskusijās, kurās tika apspriesti dažādi jautājumi par arodbiedrību izaicinājumiem pēc pasta sektora liberalizācijas, par valsts pasta sektora uzņēmumu savstarpējām sadarbības iespējām, par darbinieku iespējām iesaistīties Eiropas Savienības darba tirgū kā arī par pārmaiņām un izaicinājumiem, kas sagaida pasta sektora uzņēmumus pēc tirgus liberalizācijas un ekonomiskās krīzes.
Runājot par arodbiedrības izaicinājumiem jāmin vairāki faktori, kas sektora liberalizācijas procesā būtiski ietekmē darba ņēmējus – pasta uzņēmumu pārstrukturizēšanas rezultātā veidojas jaunas darba formas, nepieciešamas jaunas prasmes un zināšanas, jaunās tehnoloģijas un procesu automatizācija dod iespēju būtiski palielināt veicamo darbu apjomu un paver iespējas iesaistīties jaunu pakalpojumu tirgū, piemēram, finanšu pakalpojumu sfērā.
Šodien pasta sektora tirgus ir atvērts 16 Eiropas Savienības dalībvalstīs un ir redzamas pirmās pārmaiņas – Eiropā pasta pakalpojumu sektorā sniegto pakalpojumu skaits sasniedzis 135 miljardus gadā, finanšu gada apgrozījums ir aptuveni € 90 miljardi jeb aptuveni 1% no Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta (IKP).
Jauni konkurenti tirgū ienāk ļoti lēni – jauno pasta operatoru piedāvāto pakalpojumu tirgus daļa sasniedz 4%, 7% tiešo pasta sūtījumu un 30% publikāciju izplatīšanas pakalpojumu, bet vairāk nekā 50% sastāda neadresēto pasta pakalpojumu un pasta paku sūtījumu tirgus daļa.
Svarīgi ir atzīmēt, ka pārmaiņu laikā atvērtas tirgus konkurences rezultātā būtiski palielinās arī Arodbiedrību loma, kas nes vēl lielāku atbildību par savu biedru un visu darba ņēmēju interešu ievērošanu.
Projekta 3 semināru ciklā piedalījās vairāk nekā 60 dalībnieku no 22 valstīm un divu gadu laikā tika veikta 13 iesaistīto valstu pasta sektoru tirgus situācijas analīze, papildus tam notika valstu pasta liberalizācijas modeļu, normatīvo tiesību aktu un konkurences situācijas analīze ar mērķi dalīties pieredzē un novērst neveiksmīgu, darba ņēmējiem neizdevīgu lēmumu pieņemšanu un negatīvo prakses piemēru izslēgšanu citu valstu pasta sektoru liberalizācijas modeļos.
Projekta rezultātā dažādos reģionos ir izstrādāti detalizēti rīcības plāni, ko atbalsta Nacionālās arodbiedrības un UNI Eiropa un ir vērsta uz pastiprinātu darba ņēmēju tiesību ievērošanu – uzraudzību.
Projekta galīgais ziņojums ar visiem atzinumiem un prezentācijām būs pieejams no 2012.gada jūlija www.uniglobalunion.org tīmekļa lapā.
Pievēršoties situācijai ar pasta tirgus liberalizāciju Latvijā, kas plānota sākot ar 2013.gadu, kā vienu no svarīgākajiem tirgus liberalizācijas priekšnoteikumiem ir jāmin universālā pasta pakalpojuma sniedzēju konkurētspējas nodrošināšana. Kā viens no iespējamiem risinājumiem ir pagarināt universālā pasta pakalpojuma saistības uz diviem gadiem, saglabājot esošo universālā pasta pakalpojuma grozu un līdz 2012.gada beigām izveidot zaudējumu kompensācijas mehānismu. Apspriežot šāda risinājuma iespējamību ar citu valstu kolēģiem saņēmu nedalītu atbalstu tā realizācijai, jo rezultāta sasniegšanā īpaši svarīga nozīme ir aktīvai nozares arodbiedrības darbībai un iesaistei cīņā par tirgus liberalizācijas noteikumiem jeb pasta direktīvu vēl pirms tās pieņemšanas un stāšanās spēkā.
Svarīgs secinājums no Eiropas valstu pieredzes tirgus liberalizācijas procesā ir sociālais regulējums, kas nosaka universālo pakalpojumu sniedzēju sociālo atbildības līmeni. Pēc citu Eiropas valstu pieredzes spriežot to ir iespējams panākt trīspusējā sociālā dialoga ceļā un tas nevar būt apgrūtinājums no uzņēmumu konkurences viedokļa, jo tādā gadījumā uz visiem universālā pakalpojumu sniedzējiem attiecās vienādi „spēles” noteikumi.