Pamatvirzieni

Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO

darbības pamatvirzieni

(Stratēģijas prioritātes)

 

Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība PRO, iedvesmojoties no UNI EIROPA 2020. gada 6.-7. oktobrī tiešsaistes izpildkomitejā nodefinētām arodbiedrības vērtībām, principiem un stratēģiskiem mērķiem, nosaka četras darbības prioritātes LSAB PRO 2021.-2026.g.:

1. Veicināt izrāvienu koplīgumu noslēgšanā, ļaujot arodbiedrībai veiksmīgi veikt sarunas, ar mērķi katram darba ņēmējam pakalpojumu nozarē nodrošināt drošāku darba nākotni;
2. Vairot arodbiedrības izaugsmi un ietekmi pārmaiņu laikos, aktivizējot biedru iesaisti;
3. Iestāties par Latvijas un Eiropas Savienības tiesisko regulējumu, kas veicina koplīgumu pārrunas, datu drošību mākslīgā intelekta ērā, arodbiedrību brīvību un pilnvērtīgu sociālo dialogu bez “automatizētiem lēmumiem”;
4. Iestāties par mūžizglītību, vajadzīgajām prasmēm darbam digitalizācijas, zaļās ekonomikas un COVID19 sociālekonomisko seku ietekmē.

LSAB PRO misija ir stiprināt koplīgumu slēgšanas spēku un darbinieku vienotību kopējo mērķu sasniegšanai sakaru un viesmīlības nozarēs.

Lai panāktu izrāvienu koplīgumu noslēgšanā, LSAB PRO laikā no 2021.-2026.gadam koncentrēsies uz 4 (četrām) prioritātēm:

       1. Izrāviens koplīgumu slēgšanā un drošāka darba nākotne

Stratēģiskais mērķis: Paaugstināt nodarbinātības standartus pakalpojumu nozarē ar koplīgumu noslēgšanu jaunajā darba vidē

“Izrāviens koplīgumu noslēgšanā” ir UNI EIROPA un arī Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO (LSAB) 7. kongresa (ārkārtas) galvenais vadmotīvs.

Koplīgumu slēgšana ir demokrātiskas sabiedrības un sociālā progresa pamatā “jaunajā normālajā vidē” un veido darba nākotni drošāku un sociāli aizsargātāku. Tā ir darba ņēmēju iespēja kolektīvi veidot savu darba dzīvi labāku un paust savu viedokli savā darbavietā. Tas ir priekšnoteikums, lai darba ņēmēji un viņu ģimenes varētu dzīvot ar cieņu — ar pienācīgu atalgojumu un darba apstākļiem, darba drošību, karjeras iespējām un drošāku darba nākotni digitalizācijas un COVID19 ērā. Tāpēc LSAB PRO sadarbībā ar UNI EIROPA apņemas:

1.1.   Sekot izmaiņām darba, sociālekonomisko un citu jautājumu jomā, sekmēt tiesību normatīvo aktu pilnveidošanu, darba ņēmēju sociālo un ekonomisko tiesību aizsardzību un paplašināšanu.

1.2.   Pieprasīt valstī noteiktās minimālās algas konsekventu palielināšanu un taisnīgu, ar darbinieku reāliem ienākumiem sabalansētu nodokļu politiku, kas garantē strādājošo un viņu ģimeņu elementāro vajadzību nodrošināšanu.

1.3.   Panākt, lai sociāli ekonomiskie pasākumi veicinātu nodarbinātības pieaugumu, nabadzības un nevienlīdzības samazināšanu, lai nenotiktu darba spējīgo iedzīvotāju aizplūšana no valsts.

1.4.   Turpināt sadarbību ar darba devēja organizācijām (kā sociāliem partneriem) dažādos līmeņos.

1.5.   Risināt pašnodarbināto, digitālo platformu darbinieku un citu strādājošo netipiskās nodarbinātības formas tiesību un interešu aizsardzību. Atbalstīt darba vietu saglabāšanu, iestājoties pret nepamatotu darbinieku skaita samazināšanu un pret pamatdarbinieku aizstāšanu ar pagaidu darbiniekiem.

Daudzās ekonomikas nozarēs digitālo platformu uzņēmumi (kā, piemēram, Uber, Bolt utml.) ir izjaukuši tradicionālos uzņēmējdarbības modeļus un dažos gadījumos tos pat pilnībā aizstājuši. Mūsu nozarēs var novērot, ka daudznacionāli uzņēmumi veic platformizācijas procesu, iesaistot digitālo, iekšējo platformu palaišanu, lai sadalītu un pārvaldītu savu pamat darbaspēku.

Darbs, kas balstīts uz dažādiem netipiskiem vai nestandarta nodarbinātības veidiem, ieskaitot fiktīvu vai atkarīgu pie viena darba devēja pašnodarbinātību, gadu desmitiem pastāv vairākos pakalpojumu sektoros. Tomēr pēdējos gados lielākajai daļai pakalpojumu nozaru ir novērojams ievērojams uzņēmējdarbības risku pieaugums, izmantojot tā sauktās “jaunās”, “netipiskās” vai “nestandarta” darba formas.

1.6.    Veikt pētījumus, lai apzinātu nodarbinātības nosacījumus, tendences un prakses, apgūt citu valstu pieredzi.

1.7.    Veicināt atalgojuma un sociālo garantiju paaugstināšanu pasta un loģistikas, IKT, telekomunikāciju, elektronisko sakaru, datu apstrādes un viesmīlības (tūrisma) sektorā.

1.8.    LSAB PRO redz pasta pakalpojumu kā sabiedriski nozīmīgu, pieprasītu, inovatīvu un iekļaujošu pakalpojumu, kas ir uzticams, iekļaujošs un drošs.

1.9.    Digitalizācijas un COVID19 jauno apstākļu realitātē ir vērojama e-komercijas eksplozija. Interneta (digitālās) platformas bez noteiktas atbildības pret darbiniekiem (it īpaši  sociālo nodrošinājumu) nav sociāli atbildīgs un ilgtspējīgs biznesa modelis.

1.10.     Tikai labi apmaksāti, apmācīti darbinieki ar vajadzīgo aprīkojumu var sniegt kvalitatīvu, ilgtspējīgu pakalpojumu sabiedrībai.

     

       2. Arodbiedrība kā proaktīva un inovatīva organizācija

Stratēģiskais mērķis: Darboties efektīvi, novatoriski un nodrošināt biedru iesaisti

2.1.   Vairot arodbiedrības atpazīstamību un spēku caur aktīvu līdzdalību UNI GLOBAL un UNI Eiropa.

2.2.   Popularizēt arodbiedrības idejas ar piemēriem un praktisko darbību, pierādot organizētas strādājošo kopības nepieciešamību.

2.3.   Apzināt darbinieku vēlmes un intereses, īpašu vērību pievēršot jaunajiem darbiniekiem, iesaistot viņus mērķtiecīgā organizācijas darbā;

2.4.   Organizēt arodbiedrības biedru apmācības un seminārus, pastāvīgi iekļaut tikšanās un apmācību programmās jautājumus par uzlabojumiem koplīgumā, starptautiskām arodbiedrību aliansēm, starptautiskiem koplīgumiem un citiem dokumentiem;

2.5.   Līdztekus arodbiedrības biedru izglītošanai, piedalīties profesionālās apmācībās un pārkvalificēšanās programmās, apgūstot zināšanas darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos, veidojot izpratni par arodbiedrības uzdevumiem un lomu;

2.6.   Sekot arodbiedrības biedru interešu un tiesību ievērošanai, nodrošināt juridisku palīdzību un tiesisku aizstāvību dažādās individuālās situācijās, nepieļaut anti-arodbiedrību akcijas;

2.7.   Izmantot jaunās tehnoloģijas, lai nodrošinātu aktīvu un efektīvu tiešsaistes un klātienes saziņu, izstrādāt instrumentus, kas atļautu sazināties vienkārši un ātri (lietotne, sociālie mediji u.c.);

2.8.   Piedalīties un atbalstīt UNI GLOBAL un UNI EIROPA rīkotās kampaņas un informēt par tām arodbiedrības biedrus.

 

       3. Taisnīgas pārejas nodrošināšana un taisnīga ekonomiskā modeļa veidošana cilvēku labā

Stratēģiskais mērķis: veidot taisnīgu pāreju, mākslīgā intelekta regulējumu un ekonomisko modeli cilvēku labā

3.1. LSAB PRO iedvesmojas no UNI EIROPA pieredzes mākslīgās inteliģences (MI) un citu jaunu tehnoloģiju jautājumos, kas pārveido mūsu globālo ekonomiku. Zinātniskajam un tehnoloģiskajam progresam vienmēr ir jāuzlabo cilvēku dzīve, viņu atalgojums un darba apstākļi un vide. UNI EIROPA apņemas piedalīties dialogā par MI un strādāt pie taisnīgas pārejas, kas atbilst darba ņēmēju vajadzībām visās darbavietās un nozarēs. Jānodrošina risinājumi tiem darba ņēmējiem, kuriem draud darba vietu zaudēšana Ml sistēmu ieviešanas dēļ.

3.2. LSAB PRO arī turpmāk aicinās UNI EIROPA apzināt veidus, kā noturēt pakalpojumu nozares darbiniekus nodarbinātībā, piemēram, ar kvalifikācijas paaugstināšanas iniciatīvām.

3.3. Jaunās tehnoloģijas rada gan iespējas, gan arī problēmas. Ml gadījumā problēmas attiecas uz darba kvalitāti un kvantitāti, prasmēm un apmācību, ētiku, vienlīdzību, veselību, drošību un ietekmi uz vidi. Attiecībā uz iespējām, Ml ir potenciāls uzlabot darba apstākļus, veicināt klientu apmierinātību, radīt jaunas darbavietas un palīdzēt cilvēkiem.

3.4. Veiksmīgā sociālā dialogā mēs varam izveidot labāku stratēģiju, lai maksimāli izmantotu Ml. Būtiski instrumenti darba ņēmēju līdzdalībai nākotnē ir izpratnes veicināšana, izmantojot koplīgumu slēgšanu, jo īpaši nozaru līmenī (nozares ģenerālvienošanās). Eiropas arodbiedrībām un darba devēju organizācijām kā sociālajiem partneriem ir būtiska nozīme sarežģītu jautājumu risināšanā.

3.5. Pasargāt darbiniekus no darba organizācijas sistēmu automatizētiem lēmumiem un algoritmiskās reputācijas rādītājiem, kas rada juridisku vai apgrūtinošu ietekmi uz indivīdu. Koplīgumos jānosaka:

   3.5.1.  Definīciju“automatizētam lēmumam”.

   3.5.2.  Precizējums, ka cilvēka lēmums darba pasaulē ņem virsroku pār algoritmu diktētiem noteikumiem.

   3.5.3.  Mākslīgā intelekta (MI) sistēmas jāprojektē tā, lai darbinieku rīcības un lēmumu pieņemšanas telpa tiktu paplašināta.  Piemēram, paredzot papildus laiku iepriekš neparedzētu darba uzdevumu veikšanai, nodrošināt optimālu maršrutu plānošanu utt.)

   3.5.4.  MI sistēmas ir jāattīsta kopā ar spēcīgu un uzticamu cilvēku pārbaužu kopumu un kolektīvi apspriestu un analizētu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu. Piemēram…..

3.6. Darba ņēmējiem ir tiesības uz privātumu un darba un privātās dzīves līdzsvaru. Darba ņēmējiem un arodbiedrībām ir skaidri jāpamato, jāapspriež un katrā atsevišķā gadījumā jānovērtē uzraudzības un izsekošanas politika, tam jābūt saistītam ar katra darbinieka tiesībām pārtraukt viņa personas datu izmantošanu.

3.7. Sociālajiem partneriem ir jāsadarbojas, lai noteiktu apmācību programmu saturu labākai MI izpratnei.

3.8. Taisnīgas pārejas nodrošināšana: Sociālajiem partneriem un jo īpaši arodbiedrībām turpmākajos gados ir galvenā loma, veidojot nākotnes darba tirgu. Pakalpojumu nozares darbinieki iestājas par taisnīgu pāreju uz sabiedrību, kurā Ml sistēmas dod labumu ikvienam, tiek novērtētas darba ņēmēju prasmes un kompetences, tiek veicināta to pielāgošana jaunajai realitātei darbiniekiem saprotamā veidā un pieņemamā tempā, lai darbinieki paspētu piemēroties izmaiņām.

3.9. Ml vajadzētu būt nozīmīgam un noderīgam pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam, uzlabojot dzīves un darba apstākļus. Piemēram, aizsargājot veselību, veicinot personīgo attīstību un sociālo kohēziju. Arodbiedrības aktīvi un ar iniciatīvu veidos redzējumu, kas un mums jāsāk ar Ml jautājumu risināšanu koplīgumos tagad.

      4. Prasmju attīstība un piekļuve mūžizglītībai

Stratēģiskais mērķis: veidot prasmju fondus uzņēmuma un nozares līmenī un nodrošināt piekļuvi mūžizglītībai

4.1 Ceturtajā industriālajā revolūcijā nepieciešamās prasmes ietver ne tikai tehniskās prasmes, bet arī kognitīvās, personīgās, sociālās un starpdisciplinārās prasmes. Lai sekotu līdzi prasmju kopuma digitalizācijas izaicinājumiem, stiprinātu darba drošību un veicinātu darba tirgus mobilitāti un nodarbinātību, darba ņēmējiem visos darba veidos jābūt tiesībām un piekļuvei regulārām apmācībām un kompetenču attīstībai. Visiem darbiniekiem jāgarantē apmācības neatkarīgi no uzņēmuma lieluma, nozares, izglītības līmeņa, uzdevumiem un ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Tas ietver nepieciešamību pēc lielāka finansējuma gan sākotnējai, gan nepārtrauktai profesionālajai izglītībai un apmācībai. Šobrīd trūkst ieguldījumu cilvēkkapitālā, sagatavojot pakalpojumu nozares darbiniekus darbam nākotnē.

4.2. Pakalpojumu nozares darbiniekiem ir vajadzīga visaptveroša pieeja, kurā mūžizglītība un nepārtraukta apmācība ir integrēta ikdienas darba dzīvē. Tajā pašā laikā mums ir jāizvairās no uzņēmuma specifiskām, nepārnesamām prasmēm un kvalifikācijām. Būtu jāveicina cilvēku prasmes un kompetences, piemēram, problēmu risināšana un radošums, jo šīs prasmes ir pieprasītas, pārnesamas un tās nevar aizstāt ar mākslīgo intelektu. Uzņēmumiem ir vajadzīgs process, kurā tiek identificētas, dokumentētas un akreditētas (atbilst noteiktiem kritērijiem) darba vietā iegūtās prasmes, lai tās varētu efektīvi izmantot un veicināt darba ņēmēju konkurētspēju uzņēmumā un darba tirgū kopumā.

4.3. Visaptveroša un sistemātiska prasmju attīstība kļūst par “ikdienas darba rutīnu”. Mācīšanās darbavietā ir izšķiroša, lai katrs darbinieks varētu pielāgoties strauji mainīgajām mūsdienu prasībām un atbilstu uzņēmuma izvirzītajiem kritērijiem par darbinieku kvalifikāciju.

4.4. Sociālie partneri ir jāiesaista prasmju fondu un programmu veidošanā darba vietās. Arodbiedrībai ir ļoti vērtīga pieredze apmācību veida un darbinieku vajadzību noteikšanā. Tehnoloģiskās pārmaiņas, jauna cilvēku un iekārtu mijiedarbība un progresīvas prasmes tikai palielinās produktivitāti un radīs apmierinātību ar darba vidi, ja būs iesaistīti gan darba devēji, gan arodbiedrība. Apmierināti un produktīvi darbinieki veido uzņēmuma pozitīvo tēlu sabiedrībā un piesaista darbiniekus uzņēmumam (nozarei).

4.5. Arodbiedrība nodrošina darba ņēmējiem ļoti vērtīgu iespēju noslēgt koplīgumu ar darba devēju, aizstāvot darbinieku intereses. Savstarpēji sadarbojoties ar darba devēju, izmantojot zināšanas, prasmes un spējas pielāgoties pārejas procesiem un kvalifikācijas paaugstināšanas programmām uzņēmumā, nozaru un valsts līmenī, arodbiedrība vislabāk var novērtēt un risināt nākotnes prasmju vajadzības.

Tāpēc LSAB PRO aicina:

4.5.1.  Nodrošināt, ka tiek izveidotas apmācības un profesionālās pilnveides sistēmas, kuras nodrošina skaidru sociālo partneru lomu, jo īpaši arodbiedrību, darbinieku apmācību procesa kopīgā vadībā.

4.5.2.  Atjaunot un paplašināt aktīvo darba tirgus politiku, kas iekļauj visus darba ņēmējus visos nodarbinātības veidos.

4.5.3.  Nodrošināt, ka visi uzņēmumi uzņemas atbildību par darbinieku apmācību, pārkvalificēšanos un kvalifikācijas paaugstināšanu, izmantojot paplašinātas programmas, kas izstrādātas sadarbībā ar arodbiedrību.

4.5.4.  Veicināt visu kategoriju un vecuma nozares darba ņēmēju apmācības, izmantojot plašu starpdisciplināru prasmju apguvi, jaunas tehnoloģijas un darba metodes, lai nodrošinātu ilgtspējīgu nodarbinātību nozarē un novērstu darba ņēmēju izslēgšanu no darba tirgus sakarā ar iespējamo nespēju pielāgoties pārmaiņām gan ātruma, gan satura ziņā.

4.5.5.  Mudināt uzņēmumus izstrādāt ilgtermiņa stratēģisko plānu par prasmju pilnveidošanu un pārkvalificēšanos kā koplīguma sastāvdaļu, aptverot visas amatu grupas.

4.5.6.  Iekļaut koplīgumā prasmju pilnveides programmas un aicināt uzņēmumus izveidot prasmju fondus, lai pilnvērtīgi iesaistītu arodbiedrību mūžizglītības organizēšanā darbiniekiem.

 

Pieņemts LSAB PRO 7.kongresā (ārkārtas) 2020.gada 7.novembrī